Kuldīgas vecpilsētas sirdī atdzimst krāšņa pērle: Liepājas ielā 17 restaurētas vairāk kā 200 gadus senas durvis
Kuldīgas vecpilsētas šarms slēpjas detaļās – logu slēģos, kokgriezumos un greznās durvju vērtnēs. Nupat savu vēsturisko krāšņumu atguvis vēl viens šāds elements – durvis Liepājas iela 17, kas ir arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pateicoties Kuldīgas Restaurācijas centra meistara Mihaila Sivuhina darbam, 19. gadsimta sākuma priedes koka durvis ir atguvušas gan dekoratīvos kokgriezumus, gan krāšņus virsloga rotājumus.
Vairāk kā 200 gadus senās durvis laika gaitā bija piedzīvojušas vairākus remontus, kuru rezultātā tās zaudēja savu sākotnējo greznību – tika demontētas savdabīgās “sejas” formas rozetes un zudis unikālais virslogs. Pēc arhitekta Alda Orniņa ierosmes un pateicoties rūpīgai izpētei, restaurācijas procesā varēja izmantot unikālus vēsturiskos materiālus: senas fotogrāfijas, 20. gadsimta sākuma studentu veiktos uzmērījumus, kā arī Kuldīgas novada muzeja krājumā esošo Valfrīda Fromholda-Treija oriģinālo zīmējumu.
Restaurācijas process bija sarežģīts un laikietilpīgs. Kuldīgas Restaurācijas centra meistars Mihails Sivuhins ir paveicis lielisku darbu. Darba gaitā viņš apguvis jaunas iemaņas rozetes formas kokgriezumu izgatavošanā un apliecinājis izcilu meistarību, atjaunojot zudušo durvju virsgaismas logu. Šobrīd šīs ir pirmās un vienīgās durvis Kuldīgas vecpilsētas ārtelpā ar virsgaismas logu, kurā atjaunots četru krāsu stiklojums ar sarežģītu, ornamentālu augu valsts motīvu.
Darba gaitā meistars rūpīgi atsedza nenoturīgos krāsu slāņus. Tā kā oriģinālais krāsojums laika gaitā bija pilnībā zudis, sadarbībā ar arhitektiem durvīm tika izvēlēts atbilstošs tonis, kas tagad iekļaujas ēkas jaunajā krāsu pasē. Restaurācijā izmantoti tradicionāli materiāli – lineļļa, lineļļas krāsa un ķite –, tādējādi saglabājot koksnes vēsturisko patinu un raksturu.
Kopīgs darbs mantojuma saglabāšanai
Šāds izcils rezultāts nav iedomājams bez saliedēta komandas darba. Restaurācija paveikta, sadarbojoties ar sava amata meistariem Jāni Feldbergu un Uģi Kepšu.
Izsakām lielu pateicību par sadarbību un atbalstu Kārlim Heniņam, Janai Jākobsonei, Jurim Zviedrānam, Ivetai Brencei un Kuldīgas novada muzejam. Īpašs paldies arhitektam Aldim Orniņam par vērtīgo ierosmi uzsākt šo darbu.
Durvju restaurācija īstenota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Restaurētās durvis ne tikai bagātina Kuldīgas pilsētas un Liepājas ielas koptēlu, bet arī sniedz korektu un spilgtu priekšstatu par 19. gadsimta izcilo būvgaldniecības kvalitāti – vērtību, ko Kuldīga apņēmusies sargāt un izcelt arī turpmāk.
